Ādai ir aizsargfunkcija. Tā satur sviedru dziedzerus, tauku dziedzerus, apmatojuma gultnes un citas sastāvdaļas ar dažādu nozīmi. Tā ir lielākais ķermeņa orgāns, un to var ietekmēt arī dažādas slimības. Viena no to izpausmēm ir izsitumi. Turklāt ar šo simptomu uz ādas izpaužas arī citu ķermeņa daļu slimības.
Izsitumi var būt gan uz ādas ķermeņa virsmas, gan arī, piemēram, uz iekšējām gļotādām. Dažreiz izsitumi parādās tikai sporādiski. Tomēr ir arī gadījumi, kad tie parādās lielākā daudzumā.
Ja izsitumi parādās uz ādas, tehniski tos sauc par eksantēmu. Ja tie ir uz gļotādām, tā ir enantēma. Izsitumi var parādīties lokāli uz noteiktas ķermeņa daļas, bet arī globāli pa visu ķermeni. Izsitumu forma var būt dažāda - no sīka plankuma līdz izvirzītiem izsitumiem.
Ja izsitumi parādās lielā skaitā, tie var būt dažādas formas vai pat neregulāri kādā konkrētā zonā. Izsitumu attīstībai ir arī noteikta gaita.
Vēlāk tas var attīstīties, piemēram, par nekaitīgu pārsliņu, bet var arī pārvērsties par plaisu, čūlu vai lielāku čūlu. Čūla var atstāt nepatīkamu rētu uz ādas.
Lielākā daļa izsitumu ir lokāli, un tie ir alerģiska vai imūnreakcija, piemēram, uz ādas kontaktu ar kādu vielu vai kukaiņu kodumu.
Ja izsitumus pavada apsārtums, apkārtējā zonā notiek iekaisuma process, un tā var būt ādas infekcija. Tā var būt arī toksiska reakcija uz medikamentiem vai ārējiem kairinātājiem vai imūnās sistēmas alerģiska reakcija uz alergēnu.
Ja izsitumus pavada drudzis vai drudzis, tas var būt infekciozs. Daudzas ādas slimības, seksuāli transmisīvās slimības un citas slimības pavada vietēji izsitumi vai vairāki izsitumi pa visu ķermeni.
Visbiežāk izsitumi ir ādas slimību simptoms. Pie tām pieder, piemēram, psoriāze vai psoriāze. Tā izpaužas ar izsitumu un zvīņošanās parādīšanos uz ādas.
Dažādu sēnīšu infekciju izraisītu dermatītu, arī atopiskās ekzēmas gadījumā var novērot izsitumus uz ādas.
Nelieli ādas izsitumi un pūtītes
Bieži sastopami neražas pakāpes izsitumi, kad poras ir aizsprostotas ar netīrumiem. Sākumā tie parādās kā cieti sarkani izsitumi, vēlāk ar gļotādu izgulsnējumiem un lokālu pietūkumu. Tas ir sāpīgs uz tausti.
Šie klasiskie izsitumi visbiežāk var parādīties uz sejas, deguna, auss un kakla. Izsitumi uz muguras ir bieži sastopami, īpaši pūtītes veidā.
Akne (arī akne vulgaris) ir visbiežāk sastopamā hroniskā ādas slimība. Tā īpaši izplatīta pusaudžu vecumā. Tā izpaužas kā izsitumi čūlu veidā. To izraisa tauku dziedzeru iekaisums un tam sekojoša slēgšanās.
Kad tauku dziedzeri aizsērē, veidojas arī tauku izsitumi, cistas. Profesionāli šāda veida tauku cistu sauc par ateromu. Tā vēlāk var iekaist, pietūkt, kļūt sarkana un sāpīga uz tauka.
Ja ir iekaisusi matu gļotāda, izsitumi var būt padusēs, starp uzacīm, kā arī uz deguna, krūtīm, augšstilbiem, sēžamvietas. Praktiski jebkura matu gļotāda vai sviedru dziedzeris var iekaist, īpaši aizsprostojuma rezultātā.
Alerģiska reakcija
Alerģiska reakcija ir pārspīlēta imūnsistēmas reakcija uz alergēnu, t. i., vielu, kas parasti cilvēkam nekaitē.
Saistībā ar alerģiju ļoti bīstams ir arī anafilaktiskais šoks. Tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kad organisma imūnā reakcija ir ļoti plaša un nesamērīga.
Bieži ir sejas un elpceļu gļotādu pietūkums. Tas izraisa elpceļu sašaurināšanos un apgrūtina elpošanu, smagākajos gadījumos pat aizsprostojumu un nosmakšanu.
Infekcijas slimības
Ir zināmas vairākas citas infekcijas slimības, kas izraisa biežāk sastopamus izsitumus. Lokāli izsitumi īpaši parādās dažādu infekcijas slimību gadījumā.
Pērtiņu var izraisīt herpes vīruss. Līdzīgi ir arī ar vējbakām. Abas slimības izraisa varicella zoster vīruss, kas ir viens no tā sauktajiem herpes vīrusiem.
Slimībai ir raksturīgi izsitumi, drudzis un ādas nieze. Tā izplatās pa gaisu un tiešā kontaktā ar inficētu cilvēku.
Vējbakas uzliesmo pēc pirmā kontakta ar varicella zoster vīrusu kā primoinfekcija. Vīruss nekad netiek pilnībā izvadīts no organisma. Pēc tam, kad vīruss ir izārstēts un nomākts, tas slēpjas nervu ganglijās. Tie ir mazi nervu audu mezgliņi cilvēka organismā.
Ja imunitāte ir novājināta, pārmērīga stresa vai citu slimību dēļ, varicella zoster vīruss atkal aktivizējas un izpaužas kā stingumkrampji.
Izsitumi ir raksturīgi arī masalām. Masalas ir vēl viena tipiska bērnu saslimšana. Tās galvenokārt skar bērnus aptuveni 5 gadu vecumā. Tā ir ļoti lipīga infekcija, kas izpaužas ar drudzi, konjunktivītu, klepu un izsitumiem pa visu ķermeni.
Vēl viens piemērs ir masaliņas. Tā ir tipiska bērnu infekcijas slimība, ko pārnēsā masaliņu vīruss.
Masaliņas jeb erizipelas (erizipelas, erizipelas) ir Streptococcus pyogenes izraisīta slimība. Tā rada aprobežotu flegmonozu bojājumu.
Sākumā ir sasprēgājusi, sāpīga un spīdoša āda. Vēlāk veidojas izsitumi, pūslīši un smagākajos gadījumos - perēkļi ar nekrotiskiem (atmirušiem) audiem.
Visbiežāk sastopams uz apakšējām ekstremitātēm (80 %), retāk uz sejas (20 %). Papildus izsitumiem un pietūkumam ir arī sāpes, drudzis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana un pietūkuši vietējie mezgli.
Sārtumsērga izpaužas arī ar izsitumiem. Izsitumus šajā gadījumā sauc par sārtumaino eksantēmu. Tās izraisītājs ir baktērija Streptococcus pyogenes. Slimību pavada drudzis un arī iekaisis kakls.
Taču izsitumi var rasties arī, piemēram, meningīta gadījumā. Baktērijas, kas izraisa meningītu, iekļūst asinsritē un no turienes nonāk organismā. Ir redzami arī mazāki zili plankumi.
Atsevišķos gadījumos izsitumi var parādīties arī infekciozās mononukleozes gadījumā. Vīrusu slimību izraisa EB vīruss, kas ir viens no herpes vīrusiem. Tomēr biežāk sastopamais simptoms ir ļoti liels nogurums un kakla limfmezglu palielināšanās.
Vēl viens infekcijas slimības piemērs ir ādas tuberkuloze. Tai ir vairāki veidi un izpausmes. Taču galvenie ādas simptomi ir šādi:
izsitumi
mezgliņi
ādas defekti
kārpas
strutainas pūslīši
Par laimi, saslimstība ar šo slimības formu ir ļoti zema. To izraisa Mycobacterium tuberculosis iekļūšana ādā. Tā nokļūst ādā gan no ārpuses, gan no iekšpuses caur asinīm vai limfātisko sistēmu.
Kašķis ir slimība, ko izraisa ērce Sarcoptes scabiei, kas dzīvo ādā un izveido ādā nelielus caurumus. Tā izpaužas kā nieze, izsitumi, vēlāk sarkani izsitumi un bakteriālas infekcijas rezultātā - strutaini izsitumi.
Visbiežāk tā visbiežāk sastopama starp pirkstiem, uz plaukstām, plaukstu locītavām, vēdera, potītēm, bet vīriešiem arī uz dzimumorgāniem un kājstarpē. Sievietēm izsitumi uz krūtīm. Bērniem tā sastopama uz sejas, jaundzimušajiem - pa visu ķermeni.
Infekcija izplatās kontakta ceļā, ar gultas veļu, kā arī dzimumakta ceļā. Tāpēc svarīga ir personīgā higiēna, kā arī pietiekama veļas kopšanas telpu koplietošanas telpās kopšana.
Seksuāli transmisīvās slimības
Vairākas seksuāli transmisīvās slimības raksturo izsitumi. Viens no piemēriem ir sifiliss (pazīstams arī kā lues), ko izraisa baktērija Treponema pallidum.
Tā ir seksuāli transmisīva slimība, kas tiek pārnesta ar jebkuru ķermeņa šķidrumu. notiek arī pārnešana no mātes no bērna.
Pirmajā stadijā, līdz trim nedēļām, uz ķermeņa parādās sifilīta izsitumi sarkanā vai sarkanīgi rozā krāsā ar skaidrām robežām. Tie izceļas virspusē. Matu izkrišana nav retums.
Vēlāk parādās cieta čūla, līdzīga cietiem izsitumiem. Pēc acīmredzamajiem simptomiem iestājas bezsimptomu fāze. Pēc gadiem lues pāriet pēdējā stadijā. Tā visbiežāk skar centrālo nervu sistēmu. Bet arī sirdi, lielos asinsvadus, kaulus.
Vēlajā stadijā visbiežāk rodas psihiski traucējumi. To galvenais cēlonis ir smadzeņu bojājumi. Sliktākā slimības vēlīnās stadijas komplikācija ir nāve.
Arī mīkstā čūla ir seksuāli transmisīva slimība. To izraisa Haemophilus ducrey.
Tiek skarti arī vietējie mezgli, cirkšņos. Retāk izsitumi var parādīties uz citām ķermeņa daļām, īpaši uz lūpām, pirkstiem vai mandelēm.
Dzimumorgānu herpes jeb herpes ir ļoti infekciozs. Papildus herpes vīrusa izpausmēm uz lūpām dzimumorgānu slimības tiek pārnestas dzimumaktu laikā.
Šeit tas izraisa tādas ādas izpausmes kā izsitumi, pūslīši un čūlas. Vīriešiem izsitumi rodas cirksnī, t. i., uz dzimumlocekļa, kā arī urīnizvadkanālā, kas izraisa sāpīgu urinēšanu un sāpīgu dzimumaktu.
Sievietēm tas parādās ne tikai uz dzimumlocekļa lūpām, bet arī uz maksts un dzemdes kakla. Ja sākotnējā infekcija rodas grūtniecības laikā, infekcija var tikt pārnesta arī uz augli. Infekcijas pārnešana notiek arī jaundzimušā dzimšanas laikā.
Jaundzimušajiem šīs infekcijas ir ļoti smagas, ar vispārējām izpausmēm, asins saindēšanos, smadzeņu iekaisumu un pat nāvi, īpaši, ja slimība tiek ārstēta novēloti vai neārstēta.
Dzimumorgānu kārpas ir sastopamas uz ārējiem dzimumorgāniem. Taču dažos gadījumos tās veidojas arī uz to iekšējām gļotādām. Tāpat kā dzimumorgānu herpes, tās var rasties arī ap anālo atveri.
Papildus dzimumorgānu izsitumiem tās izraisa arī sāpes, dedzināšanu, niezi. Tās izraisa HPV vīruss. Tomēr no HPV tipiem tās neizraisa dzemdes kakla vēzi.
ArīAIDS var būt ādas izpausmes. Ādas infekcijas un slimības rodas uz imūnsistēmas darbības traucējumu pamata. To simptomi ir izsitumi, palielināti limfmezgli, arī drudzis, iekaisums un citi.
Gremošanas sistēma
Ļoti bieži izsitumi ir arī dažu gremošanas sistēmas slimību gadījumā. Piemēram, resnās zarnas slimību, piemēram, čūlainā kolīta, gadījumā. Šajā gadījumā tā ir iekaisuma slimība, kas izraisa čūlas resnajā zarnā.
Hroniskai Krona slimībai ir raksturīgs hronisks gremošanas trakta (tievās zarnas, resnās zarnas un dažkārt arī barības vada) iekaisums. Lai gan tās visbiežāk sastopamie simptomi ir caureja, sāpes vēderā un nogurums, var novērot arī izsitumus.
Kopā ar čūlaino kolītu tām ir dažādas komplikācijas. Viena no tām ir arī ādas slimība. Tai var būt dažādas ādas izpausmes un arī izsitumi.
Cilvēkiem kā simptoms var būt dažādas aftas, balti izsitumi uz smaganām, mutes gļotādas un izsitumi uz mēles.
Ja cilvēkam ir celiakija (viņa zarnas nepārstrādā glutēnu), šī slimība var izpausties arī ar izsitumiem, kas līdzīgi aukstumpumpumpu uz elkoņiem un ceļgaliem, kā arī izsitumiem uz sejas.
Nelieli izsitumi var parādīties uz vēdera, ja ir bojātas aknas. Piemēram, aknu cirozes gadījumā notiek hroniska aknu šūnu nekroze. Aknu šūnas tiek aizstātas ar saistaudiem, un tādējādi aknas tiek atjaunotas.
Izsitumi pavada arī vairākas drudžainas slimības, tostarp Kavasaki slimību, kas ir retāk sastopama, bet visbiežāk skar mazus bērnus. Šīs slimības laikā iekaisuši mazie un vidējie artēriji.
Arī citām slimībām ir dažādas ādas izpausmes, neatkarīgi no tā, vai tās ir sistēmiskas slimības, kas skar vairākus orgānus, vai konkrētu iekšējo sistēmu slimības.
Portāla un satura mērķis nav aizstāt profesionālo
Pārbaudes. Saturs ir paredzēts informatīviem un nesaistošiem mērķiem
tikai, nevis konsultatīvi. Veselības problēmu gadījumā iesakām meklēt
profesionāla palīdzība, ārsta vai farmaceita apmeklējums vai sazināšanās ar to.