Kairinātu zarnu sindroma ārstēšana + Kā to efektīvi apkarot? + Diēta

Ārstēšanā vissvarīgākais ir ārsta un cilvēka ar IBS sadarbība. Slimniekam ir jāsaprot, ka tas ir kairinātu zarnu sindroms. Tad var izskaidrot nefarmakoloģiskās ārstēšanas būtību un nozīmi.

Nefarmakoloģiskā ārstēšana ir svarīgāka par farmakoloģisko. Svarīgi ir režīma pasākumi un dzīvesveida izmaiņas. Bez šiem pasākumiem panākumi nav iespējami. Jāizvairās no stresa, pārmērīgas slodzes. Nedrīkst strādāt pat naktīs.

Aptuveni 30 % cilvēku ar IBS dzīvo visu mūžu.

Svarīga ir uztura maiņa. Jāēd mazākas porcijas un, ja iespējams, biežāk. Uzturā jāiekļauj, īpaši aizcietējumu gadījumā, pakāpeniska šķiedrvielu uzņemšanas palielināšana. Uztura maiņa ietver arī regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekamu atpūtu un miegu.

Diētas pielāgošana ietver:

• Diētas modifikācija, mazākas porcijas un biežāka ēdināšana.
• pietiekama šķiedrvielu daudzuma uzņemšana - jāraugās, lai šķiedrvielas tiktu pievienotas pakāpeniski, nevis uzreiz.
• zarnu mikrobiotas pielāgošana, t. i., probiotiku lietošana.
• kairinošu pārtikas produktu, piemēram, piena vai treknu ēdienu, ierobežošana.

Nefarmakoloģiskā ārstēšana balstās arī uz psihosociālu atbalstu. Nevajadzētu kautrēties vērsties pēc padoma pie psihologa vai psihiatra. Rezultātus dod arī hipnoterapija, akupunktūra un kognitīvi uzvedības terapija. Svarīgi ir arī elpošanas vingrinājumi, pareizas elpošanas apmācība un bioloģiskā atgriezeniskā saite.

Īpaši svarīgi ir apgūt tehnikas, kā tikt galā ar stresu un pārmērīgu psiholoģisko spriedzi. Psihikai ir svarīga provocējoša loma.

Nepieciešamības gadījumā ir pieejama arī farmakoloģiskā ārstēšana. Tiek lietoti spazmolītiskie un pretsāpju līdzekļi, absorbējoši līdzekļi (piemēram, kokogles), antidiarrhoeālie medikamenti (zāles pret caureju) un, gluži pretēji, izkārnījumus izraisošas zāles. Liela nozīme ir jau iepriekš minētajiem probiotiķiem.

Nepieciešamības gadījumā arī psihofarmaceitiskie līdzekļi.