Kā ārstē sejas locītavu artrozi? Rehabilitācija, fizioterapija un medikamenti

Konservatīvā ārstēšana sastāv no analgētisko līdzekļu grupas zālēm (sāpju kontrolei), nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, muskuļus atslābinošiem līdzekļiem (miorelaksantiem) un antidepresantiem.

Svarīga ir fizioterapija, rehabilitācija, ārstnieciskā vingrošana, sausā siltuma pielietošana, akupunktūra. Papildus var būt nepieciešama psihoterapija.

Fasetes sindroma gadījumā efektīva diagnostikas un terapijas metode ir fasetes blokāde.

Tā ir invazīva metode, kurā ar adatu datortomogrāfijas vai ultraskaņas kontrolē injicē lokāli iedarbīgu medikamentu facetes locītavu apgādājošā nerva tuvumā. Šai metodei ir gan diagnostiska, gan terapeitiska nozīme.

Tā nodrošina sāpju remdēšanu uz noteiktu laiku. Šīs blokādes tiek veiktas vairākos seansos, jo ar vienu aplikāciju nepietiek, lai secinātu diagnozi.

Tiek ievadīts vietējais anestēzijas līdzeklis.

Terapijā ir indicēta arī kortikosteroīdu lietošana. Kortikosteroīdi nomāc iekaisuma procesu.

Radiofrekvences denervācija jeb arī ablācija ir invazīva metode, kuras laikā tiek izslēgts no darbības nervs, kas inervē skarto facetes locītavu.

Procedūras laikā ievieto adatu. Caur adatu ievieto elektrodu. Adatas galam uzliek pietiekamu siltumu, lai bojātu nervu.

Tomēr šai metodei nav paliekoša efekta, un pēc noteikta laika tā ir jāatkārto. Tas ir tāpēc, ka nervs reģenerējas, kas katram cilvēkam prasa atšķirīgu laiku. Tas, cik ilgi tā palīdz, ir ļoti individuāli. Parasti nervu izslēdz apmēram uz gadu.

Šo metodi galvenokārt izvēlas pēc pilnīgas konservatīvās ārstēšanas neveiksmes un pēc diagnozes apstiprināšanas ar vismaz divām fasetes blokādēm.

Tālāk informācijas avotā norādīts:

Nervu šķiedras iznīcina ar fizikāliem līdzekļiem, piemēram, ar augstu temperatūru un aukstumu (krioneiroloīze) vai ķīmiskiem līdzekļiem, piemēram, spirtu vai fenolu.

Saite: ncbi.nlm.nih.gov (US National Library of Medicine, National Institutes of Health)