Plaušu hipertensija: kas tā ir un kāpēc tā rodas? + Simptomi un ārstēšana

Plaušu hipertensija ir nopietna slimība, kas ietekmē dzīves kvalitāti, jo samazina cilvēka vispārējo darbaspēju. Negatīvā puse ir arī tā, ka tā saīsina paredzamo dzīves ilgumu.

Slimības būtība ir augsts asinsspiediens plaušu sistēmā.

Tā biežāk sastopama citu slimību gadījumā. Dažos gadījumos tās cēlonis var nebūt zināms.

Slimības gaita ir atkarīga no vairākiem faktoriem. Pareiza un savlaicīga ārstēšana var novērst strauju progresēšanu un saslimušā nāvi, kuras cēlonis ir labās sirds mazspēja.

Vācu ārsta Ernsta fon Romberga 1891. gads. 1891. gadā pirmo reizi rakstos minēta plaušu artērijas skleroze. Uzskata, ka tā ir primārā plaušu hipertensija. 1951. gadā šo terminu ieviesa Deivids Dresdeils.

Savā ievadā par sirdi un plaušu asinsriti

Sirds ir muskuļu sūknis, kas sūknē asinis asinsritē.

Praktiski asinsrite ir sadalīta mazajā un lielajā asinsritē.

Mēs sāksim ar lielās asinsrites pēdējo daļu.

Lielo (ķermeņa) asinsriti noslēdz divas lielās vēnas. Tās ir augšējā un apakšējā vena cava, kas uz sirdi novada deoksigenētas asinis.

Tās ir asinis, no kurām organisma šūnas ir patērējušas skābekli. Lai asinis varētu tikt izvadītas atpakaļ organisma asinsritē, tās ir no jauna jāapskābina ar skābekli. Šī skābekļa uzņemšana notiek plaušās.

Daži fakti starp rindiņām:

1. asinsvadus, pa kuriem asinis nonāk uz sirdi, sauc par vēnām.
2. asinsvadi, pa kuriem asinis tiek novadītas no sirds, ir artērijas.
3. lielākā artērija ir aorta = sirds artērija.
4. sirdij ir 4 dobumi, nodalījumi:
   • labajā priekškambarī
   • labais sirds kambaris
   • kreisais priekškambaris
   • kreisā kambara
5. sirds darbība ir nepārtraukta = nepārtraukta

Asinis atgriežas sirdī, precīzāk, tās labajā pusē. Mazās plaušu asinsrites sākums.

Asinis nonāk labajā priekškambarī. No turienes tās nonāk labajā kambara daļā.

No labā kambara tā pa lielo plaušu artēriju tiek izvadīta plaušās. Plaušās asinis piesātinās ar skābekli.

Skābeklis saistās ar hemoglobīnu. Tas ir sarkano asinsķermenīšu krāsviela.

Viens grams hemoglobīna var pārnest 1,34 mililitrus skābekļa.

Un no mazās (plaušu) asinsrites tas turpinās.

+

No plaušām asinis pa četrām plaušu vēnām nonāk kreisajā priekškambarī. Tur tās ilgi nepaliek un turpina ceļu uz kreiso kambaru.

Lielā (ķermeņa) asinsrite.

No kreisā kambara tā ar lielu spēku tiek izspiesta lielajā asinsritē. Tas notiek kreisā kambara sistoles laikā (t. i., kad kreisais kambars saraujas, izspiežot asinis no sirds dobuma).

Turpretī termins diastole apzīmē sirds dobuma atslābināšanos un asins iesūkšanos.

Sistole un diastola ir divas fāzes, kas pastāvīgi mainās. Tas nodrošina sirds darbību kā sūknis. Asinis pārnēsā skābekli, asins komponentus, barības vielas un citas dzīvībai svarīgas vielas.

A...

Asins plūsmas laikā sirdī jāmin arī sirds vārstuļi.

Sirds ir muskuļains orgāns. sirds muskulis (miokards) ir izpildvienība. tas ir sirds sieniņas biezākais slānis. tas atrodas sirds vidusdaļā.

No ārpuses muskuli sedz epikardijs. Un sirds atrodas perikardā.

Sirds iekšējo virsmu klāj plāna membrāna, ko sauc par endokardu. Arī endokards netraucēti pāriet uz asinsvadiem. Tomēr svarīga informācija ir tā, ka tas veido arī sirds vārstuļus.

Vārsts = vienvirziena vārsts, kas ļauj asinīm plūst uz priekšu. Taču tas neļauj asinīm plūst atpakaļ.

Dažādas vārstuļu slimības izraisa patoloģisku asins plūsmu atpakaļ uz iepriekšējo sirds nodalījumu. Šīs negatīvās parādības rezultātā samazinās organisma apgāde ar skābekli un sirds muskuļa pārslogotība.

Potenciāli nopietnas sekas ir sirds mazspēja.

Zema asinsrite

Plaušu asinsritē ir salīdzinoši zems asinsspiediens. Normālos apstākļos tas nepārsniedz 25 mmHg (dzīvsudraba staba milimetrus), un vidējais spiediens plaušu artērijā ir aptuveni 15 mmHg.

Pat pie tik zema spiediena ir iespējams vairākas reizes palielināt asins plūsmu caur plaušām, pārmērīgi nepaaugstinot spiedienu. Tas īpaši palīdz paaugstinātas fiziskās slodzes laikā, kad nepieciešama pietiekama skābekļa piegāde ķermeņa šūnām.

Kreisā kambara sistoles laikā asinis tiek virzītas uz aortas iekšpusi. Tieši tad asinsspiediens paaugstinās virs 80 mmHg.

Sistoliskā spiediena augšējā robeža ir 120-140 mmHg.

Savukārt spiediens labajā kambara daļā ir 20 līdz 30 mmHg.

Vēlaties uzzināt vairāk par plaušu hipertensiju? Kas to izraisa? Kā tā izpaužas un tiek ārstēta? Lasiet vairāk...

Plaušu hipertensija tiek definēta kā...

Tas ir augsts asinsspiediens plaušu asinsritē.

Definīcija ir šāda:

Plaušu hipertensija ir hemodinamisks un patofizioloģisks stāvoklis, kad vidējais spiediens plaušu artērijā ir vienāds vai lielāks par 25 mmHg. Tas ir lielums, ko mēra miera stāvoklī.

Pulmonālās hipertensijas gadījumā asinsspiediena vērtības pārsniedz:

1. sistoliskais spiediens virs 35 mmHg
2. vidējais spiediens virs 25 mmHg
3. diastoliskais spiediens virs 12 mmHg

Vidējais arteriālais spiediens = vidējā asinsspiediena vērtība viena sirdsdarbības cikla laikā.

Plaušu artērijas spiediena mērīšanu veic labās puses katetrizācijas laikā. Tā ir invazīva asinsspiediena mērīšanas metode.

• Normāla plaušu artērijas spiediena augšējā robeža = 20,6 mmHg.
• vērtības 21-24 mmHg nav precīzi klasificējamas (robežvērtības/riska vērtības).
• viegla plaušu hipertensija = 26-35 mmHg
• vidēji smaga plaušu hipertensija = 36-45 mmHg
• smaga plaušu hipertensija = vairāk nekā 45 mmHg.

Diagnozei ir nepieciešama invazīva metode, īpaši spiediena mērīšana labās puses sirds katetrizācijas laikā.

Bet...

To var iegūt, novērtējot Doplera ehokardiogrāfijas laikā. To nosaka pēc regurgitācijas strūklas ātruma pie trikuspidālā vārstuļa:

3,0 līdz 3,5 m/s = spiediens plaušu artērijā lielāks par 40 mmHg.

Plaušu hipertensijas gadījumā grūtību cēlonis ir plaušu asinsrites spiediena paaugstināšanās virs 25 mmHg. Tas palielina slodzi labajam kambrim, kas ilgstoši nav pielāgots pārmērīgai slodzei.

Asinis uzkrājas labajā kambara sieniņā un tiek nepietiekami sūknētas uz kreiso sirdi. Akūtā gaita izpaužas kā labā kambara sieniņas izstiepšanās. Šo stāvokli sauc par dilatāciju.

Lēnām pieaugot pretestībai un līdz ar to arī asinsspiedienam labā kambara priekšā, tam ir laiks pielāgoties. Tad sirds muskulis pārplūst, palielinot tā tilpumu. Labais kambars ir hipertrofēts.

Izmaiņas sirds muskulatūrā sauc par kardiomiopātiju.

Abi šie stāvokļi izraisa labā kambara mazspēju.

Pulmonālās hipertensijas precīzs cēlonis var nebūt zināms. Tad to dēvē par primāro jeb idiopātisko.

Cita grupa ir slimības, kas izraisa sekundāru plaušu hipertensiju.

Slimības attīstībā liela nozīme ir daudzfaktoru iedarbībai.

Iesaistīta ir ģenētiska ietekme, iedzimta (pārmantota) ģimenes sastopamība (reti sastopama). Taču ietekme ir arī citu saistīto riska faktoru klātbūtnei.

Kā piemēru var minēt dažu medikamentu, piemēram, svara un ēstgribas nomākšanas līdzekļu, lietošanu pat pēc vairākiem gadiem. Arī toksīnu vai radioaktivitātes ietekme.

Tas var rasties aknu slimību, vairogdziedzera slimību un reimatisku slimību, asinsvadu iekaisuma vai HIV gadījumā.

Visbiežāk tas ir sastopams sirds kreisās puses slimību un nepareizas darbības gadījumā, piemēram, kreisās puses sirds mazspējas gadījumā. Tas ir arī bieži sastopams aortas vai mitrālā vārstuļa bojājuma gadījumā.

= aptuveni 75 %.

Otrs visbiežāk sastopamais iemesls ir plaušu slimības, kas pazīstamas arī kā hroniska obstruktīvā plaušu slimība.

Akūtu formu parasti izraisa embolizācija plaušu artērijā.

= aptuveni 10-15 %.

Un, piemēram...

Plaušu arteriālās hipertensijas cēlonis ir plaušu asinsvadu sašaurināšanās. Tas palielina asinsspiedienu plaušās, kas labajam sirds kambrim jāpārvar, lai apmierinātu asins piegādes pieprasījumu organismā.

+

Dalījumam primārajā un sekundārajā ir senāka izcelsme. Mūsdienās paaugstinātu asinsspiedienu plaušu asinsritē klasificē atbilstoši vairākiem apstākļiem, piemēram, etiopatogēniskajiem, klīniskajiem vai terapeitiskajiem aspektiem.

Tabulā parādīta plaušu hipertensijas klasifikācija.

Cits veids ir klasifikācija pēc hemodinamikas un patofizioloģijas:

1. pirmskapilārā plaušu hipertensija - normāls ķīļspiediens
2. postkapilāra plaušu hipertensija - paaugstināts ķīļspiediens
3. hiperkinētiska plaušu hipertensija - iedzimtu sašaurinājumu gadījumā, piemēram, pastāvīga duktusa gadījumā, kā arī palielināta minūtes sirds izsviedes tilpuma gadījumā, kas rodas hipertireoīdisma gadījumā.

Spiediena mērīšana ķīļos? Kāda ir jēga?

Kreisā priekškambara spiediens = spiediens asinsrites venozās puses asinsvados.

Tomēr kreisā priekškambara spiedienu ir grūti izmērīt ar invazīvām metodēm.

Tāpēc ir atteikts izmantot ķīļspiedienu. Tas ir spiediens, ko mēra ar invazīvu metodi (labās puses sirds katetrizācija). To mēra tā pēdējā asinsvada līmenī, kurā spiediena mērīšanai ir iespiests katetrs.

Klinēšanas spiediens ir 5 mmHg.

Tabulā uzskaitītas plaušu hipertensijas formas un daži tās cēloņi.

Plaušu hipertensijas simptomi agrīnā stadijā var nebūt redzami. Vairumā gadījumu tie ir nespecifiski, kas veicina vēlu diagnosticēto gadījumu skaitu.

Vairumā gadījumu problēma kļūst redzama tikai pie lielākas spiediena paaugstināšanās plaušu asinsritē.

Daži no sastopamajiem simptomiem

Simptomu klātbūtne ir individuāla. Tā ir atkarīga arī no saistītās pamatslimības. Atsevišķas sūdzības var kombinēties vai dažkārt vispār neparādīties.

Slimības diagnostika ir sarežģīta, un tās pamatā ir dažādas diagnostikas metodes.

Anamnēze un klīniskā aina (kā tā izpaužas) ir pirmie kāpņu pakāpieni, kam seko fizioloģisko funkciju, piemēram, asinsspiediena, pulsa un asins piesātinājuma ar skābekli izmeklējumi. Svarīga ir elpošanas noklausīšanās, elpošanas, sirds skaņu un trokšņu un trokšņu klātbūtnes novērtējums.

Pamati ietver rentgenu, laboratoriskos asins izmeklējumus un EKG.

Pamata izmeklējums ir ECHO. Ehokardiogrāfija ir sirds ultraskaņas izmeklējums, lai noteiktu sirds un tās nodalījumu lielumu. Ar to diagnosticē iedzimtus defektus, vārstuļu defektus, lielo asinsvadu stāvokli un citus.

ECHO Doplera metode - Doplera ehokardiogrāfijai ir diagnostiska nozīme.

Citi izmeklējumi:

• stresa testi
• 6 minūšu pastaigas tests
• ergometrija
• spirometrija
• DATORTOMOGRĀFIJA
• MRI
• plaušu angiogrāfija
• koronārā angiogrāfija
• diferenciāldiagnozei un izmeklēšanai:
  • reimatoloģija
  • pneimonoloģija
  • gastroenteroloģija
  • hematoloģija

Labās puses sirds katetrizācija

Izmantojot šo metodi, katetru ievieto lielajā vēnā.

Katetrs tiek ievadīts caur labo sirdi un nonāk plaušu asinsritē. Tas tiek turpināts, līdz galu galā ieķeras plaušu artērijas perifērajā zarā.

Šajā gadījumā ir svarīgi izmērīt asinsspiedienu:

• labajā kambara
• plaušās
• ķīlī = spiediens kreisajā priekškambarī.

Ja ir paaugstināts spiediens plaušu artērijā ar normālu vērtību ķīlī, tā var būt embolizācija. Ja ir paaugstināts spiediens plaušu artērijā un paaugstināts spiediens ķīlī, tā var būt kreisā sirds mazspēja.

Turklāt ar šo metodi var kontrolēt arī citus parametrus, piemēram, minūtes sirds izsviedi un vispārējo hemodinamiku.

Slimības gaita ir atkarīga no paaugstināta asinsspiediena pakāpes plaušu sistēmā.

Arī pamatslimība ietekmē vispārējo stāvokli.

Retāk tā rodas kā primārā idiopātiskā forma. Biežāk kā sekundārā forma, piemēram, kā sekas sirds kreisās puses funkcijas traucējumiem un hronisku plaušu slimību gadījumā.

Akūti stāvoklis pasliktinās plaušu embolijas gadījumā, kad obstrukcija plaušu asinsritē palielina spiedienu labajā kambara daļā. Ja laikus netiek veikta ārstēšana, laika gaitā iestājas funkcijas mazspēja. Tas var izraisīt nāvi.

Laika gaitā attīstās cor pulmonale.

Agrīnā stadijā slimība var neizpausties.

Vairumā gadījumu slimība izpaužas tikai vēlākā slimības stadijā. Šajā laikā asinsspiediens plaušās ir paaugstināts līdz divreiz lielākam nekā normālais asinsspiediens.

Raksturīga parādība ir saistīta ar elpas trūkumu. Tas ir sastopams pirmajos brīžos, īpaši pie paaugstinātas slodzes. Kā piemēru var minēt fizisku slodzi, sporta aktivitātes, skriešanu, staigāšanu pa kāpnēm.

Slimībai raksturīga progresēšana (stāvokļa pasliktināšanās).

Aizdusa var parādīties vēlāk parastu ikdienas darbību laikā, līdz galu galā tā parādās bez slodzes. Tad tā ir miera stāvoklī esoša aizdusa.

Pirmās nespecifiskās pazīmes ir nogurums un pastiprināts nogurums.

Atkārtotas ģībonis, reibonis un fizisks vājums, ko pavada ģībonis (pirmssāpju stāvokļi), ir jāmeklē cēlonis.

Saistītās problēmas ietver progresējošu apakšējo ekstremitāšu pietūkumu, vispirms ap potītēm un galu galā uz stilba kaula. Vēlākajās stadijās saistās arī vēdera vai visa ķermeņa pietūkums.

No samazinātas sirds muskuļa apgādes ar asinīm rodas arī sāpes krūtīs vai spiediena sajūta, ko raksturo...

Tas ir tā, it kā kāds sēdētu man uz krūtīm. Tas ir tā, it kā man krūtīs būtu akmens.

Vispārējā notiekošo problēmu aina, protams, ir individuāla un lielā mērā atkarīga no primārās diagnozes.