Kā ārstē podagras slimību? Medikamenti, diēta vai rehabilitācija

Podagras ilgtermiņa ārstēšana ir vērsta uz urīnskābes izdalīšanās palielināšanu ar urīnu un purīnu biosintēzes kavēšanu. Tiek lietoti medikamenti, ko sauc par urikozurikiem un urikozostatiem.

Urikozurikus lieto slimībām, kuru cēlonis ir samazināta urīnskābes izdalīšanās ar urīnu. No urikozurikiem labi pazīstami ir normurat, desuric, uricovac, benzbromarons.
Savukārt urikostati tiek lietoti, ja ir pārmērīga urīnskābes veidošanās. Tās izdalīšanās no organisma var būt nemainīga. Vienīgais šīs grupas medikaments, ko lieto, ir allopurinols.

Akūtu podagras lēkmju ārstēšana ir analgētiska, t. i., vērsta uz sāpju mazināšanu. Visbiežāk tiek lietoti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), kas arī mazina iekaisumu.

Analgēzija ir efektīvāka, ja pacients atrodas miera stāvoklī, vēlams gultā. Skartā ekstremitāte jābalsta ar spilvenu. Paaugstināts stāvoklis nodrošina, ka samazinās asins plūsma uz šo vietu, vienlaikus samazinot pietūkumu un līdz ar to arī sāpes.
Pacientam jāizvairās no aukstuma, jo tas izraisa lēkmi. Tomēr akūtu lēkmju un sāpju gadījumā uz skartās vietas ir piemēroti un pat vēlami ledus iesaiņojumi. Tie lokāli samazina asins plūsmu, temperatūru, pietūkumu, sāpes un palēnina iekaisuma procesu.
Kortikosteroīdus var injicēt tieši locītavā, lai samazinātu iekaisumu. No perorālajiem pretreimatiskajiem līdzekļiem visbiežāk lieto kolhicīnu.

Podagras ārstēšana starp lēkmēm galvenokārt balstās uz režīmu. Tā ir vērsta uz pietiekamu šķidruma uzņemšanu, stingriem diētas pasākumiem ar absolūtu alkohola trūkumu, spa ārstēšanu un rehabilitāciju.