Sifilisa ārstēšana: vispirms antibiotikas un citas zāles

Galvenais ārstēšanas līdzeklis ir antibiotikas, jo sifiliss ir bakteriāla seksuāli transmisīva infekcijas slimība. Visbiežāk tiek izmantots penicilīns, pret kuru baktērijas nav izveidojušas rezistenci.

Antibiotikas sifilisa ārstēšanai injicē tieši muskulī. Tās var ievadīt arī pēdējā trešajā stadijā, bet ideāli ir sākt pēc iespējas ātrāk. Pirmajā un otrajā stadijā antibiotikas lieto 2 nedēļas, trešajā stadijā - 3 nedēļas vai pat mēnesi.

Ja pacientam ir alerģija pret penicilīnu, alternatīva ir eritromicīns vai tetraciklīns, ko lieto 30 dienas. Ja ir drudzis vai sirdsdarbības traucējumi, var būt indicēta arī ārstēšana ar kortikosteroīdiem. Alternatīvi lieto arī pendeponu 3 nedēļas.

Ārstēšana jāveic ne tikai slimajam cilvēkam, bet arī apkārtējiem, ar kuriem viņš ir kontaktējies. Pastāv risks, ka sifiliss izplatīsies tālāk.

Nopietnākos gadījumos, īpaši, ja ir skarti vairāki orgāni, antibiotiku ārstēšanu veic kopā ar pacienta hospitalizāciju. Šādā gadījumā tā ietver pacienta ievietošanu infekcijas slimību nodaļā, ievērojot visus režīma pasākumus.

Ne visi sifilisa gadījumi tiek ārstēti ar hospitalizāciju. Ja ārsts nolemj to darīt, pietiek ar ambulatoro ārstēšanu, t. i., antibiotiku ievadīšanu ambulatori un pacienta stāvokļa novērošanu.

Arī pēc antibiotiku ievadīšanas tiek veiktas turpmākas asins analīzes. Pirmajā pusgadā - reizi divos mēnešos, otrajā pusgadā parasti reizi trijos mēnešos.

Uzrauga arī citu orgānu stāvokli.

Ja pēc diviem gadiem pārbaude uz baktērijas klātbūtni izrādās negatīva, var ķerties pie pārārstēšanas verifikācijas, veicot plaušu rentgenu, sirds rentgenu, aortas ehokardiogrāfiju un neiroloģisko, psihiatrisko un cerebrospinālā šķidruma izmeklējumus.

Ja slimības neesamība tiek apstiprināta, persona tiek svītrota no pacientu reģistra un ārstēšana ir bijusi sekmīga.

Tomēr, ja slimība netiek ārstēta, iestājas nenovēršama nāve no vairāku orgānu mazspējas.