Sirds vārstuļu slimības: kāpēc tās rodas un kā izpaužas? + Distribution

Sirds vārstuļu slimībām ir dažāda izcelsme. Tās var būt iedzimtas vai iegūtas dzīves laikā.

Vārstuļu defektu izpausmes sākumā var būt mazāk izteiktas veselības problēmas. Vēlāk pievienojas citi, izteiktāki simptomi. Galu galā šī slimība var izraisīt sirds mazspēju.

Sirds ir...

Sirds ir muskuļains orgāns, kura galvenais uzdevums ir sūknēt asinis visā organismā.

Šis sūknis vienā minūtē pārpumpē aptuveni 5 litrus asiņu. Tā ir aptuveni saspiestas plaukstas lieluma un sver aptuveni 250-350 gramus.

Sievietēm sirds svars = 250-300 g. Ja pārsniedz 350 g, tiek runāts par hipertrofiju. Vīriešiem sirds sver 300-350 g. Ja pārsniedz 400 g, tiek runāts par hipertrofiju. Sirds palielināšanās var būt fizioloģiska vai patoloģiska.

Sirds sastāv no sirds muskuļa (miokarda). Muskuli no ārpuses apņem membrāna, ko sauc par epikardu. Ārējais apvalks, kurā atrodas sirds, ir perikards (sirds apvalks).

Sirds muskuļa iekšpusi klāj endokardijs (endocardium). Šī membrāna ir saskarē ar asinīm. Tā veido arī sirds vārstuļus. Tā vienmērīgi pāriet uz asinsvadu iekšējo slāni.

Sirds ir sadalīta četros nodalījumos - dobumos. Tie ir labais priekškambaris, labais kambars, kreisais priekškambaris un kreisais kambars.

Atskābinātās asinis (asinis bez skābekļa) pa vēnām tiek novadītas uz labo sirds kambaru. No turienes tās pa plaušu artēriju nonāk plaušās. Plaušās asinis atkal kļūst skābekli saturošas.

+

No plaušām ar skābekli bagātinātās asinis pa plaušu vēnām tiek virzītas uz kreiso sirdi. No kreisā kambara caur aortas uz visu ķermeni.

Asinsvadi, kas novada asinis uz sirdi = vēnas, vēnas. Asinsvadi, kas novada asinis no sirds = artērijas, artērijas.

No kreisā kambara iziet aorta, kas ir lielākā artērija ķermenī. Sirds tajā ievada skābekli saturošas asinis, un tās tālāk nonāk visā ķermenī.

Šo asins cirkulāciju sauc par asinsriti jeb cirkulāciju.

Cirkulācija starp sirdi un plaušām = mazā (plaušu) asinsrite. A... Cirkulācija starp sirdi un citiem organismiem = lielā (ķermeņa) asinsrite.

Sūknēšanas laikā mainās divas fāzes. Tās sauc par sistolu un diastolu.

1. Sistole ir sirds muskuļa saraušanās jeb kontrakcijas stāvoklis. Tad asinis tiek izvadītas no sirds dobuma. 2. Savukārt diastole ir sirds muskuļa atslābuma stāvoklis. Tās laikā asinis piepilda sirds dobumus.

Asins sūknēšana un tās plūsma ir pastāvīga, jo sirds darbība ir nepārtraukta.

Vārsti atrodas starp sirds dobumiem, kā arī starp sirds dobumiem un asinsvadiem. To funkcija ir nodrošināt vienvirziena asins ieplūšanu un izplūšanu no sirds.

Iedomājieties vienvirziena vārstu. Tie atveras un aizveras, pamatojoties uz spiediena gradientu.

Asins izstumšanas (sistoles) laikā tie atslābst un ļauj asinīm plūst vienmērīgi. Diastolas (sirds muskuļa atslābuma) laikā tie aizveras un tādējādi novērš asins atpakaļplūsmu.

Ir vairāki vārstuļu veidi:

• trikuspidālais vārsts (valva atrioventricularis dextra - tricuspidalis)
  • atrodas starp labo priekškambaru un labo kambaru.
  • novērš asins atpakaļplūsmu no labā kambara uz labo priekškambaru.
• plaušu vārsts (valva trunci pulmonalis)
  • atrodas starp sirds labo kambaru un plaušu artēriju.
  • novērš asins atpakaļplūsmu uz labo kambaru.
• mitrālais vārsts (valva atrioventricularis sinistra - bicuspidalis, mitralis)
  • atrodas starp kreiso priekškambaru un kreiso kambaru.
  • novērš asins atpakaļplūsmu no kreisā kambara uz kreiso priekškambaru.
• aortas vārsts (valva aortae)
  • atrodas starp kreiso kambaru un aortu
  • novērš asins atpakaļplūsmu no aortas uz kreiso kambaru

Veseli vārstuļi palīdz nodrošināt vienmērīgu asins plūsmu. gada laikā tie atveras aptuveni 40 miljonus reižu. dzīves laikā tie atveras aptuveni 2,5 miljardus reižu.

Šajā rakstā uzzināsiet: Kas ir vārstuļu slimības. Kas tās izraisa. Kā tās izpaužas. Kādas ir to ārstēšanas iespējas.

Kādi ir sirds vārstuļu slimību simptomi?

Sirds vārstuļus var ietekmēt dažādas slimības. Tās izraisa to darbības traucējumus. Līdz ar to rodas risks veselībai.

Tās mēdz būt iedzimtas, ar kurām jūs piedzimstat kā bērns. Vai arī tās var iegūt dzīves laikā.

Būtībā tie ir vārstuļa struktūras bojājumi, kuru rezultātā tiek traucēta funkcija. Pēc formas vārstuļu defekti tiek iedalīti.

Vārstuļu slimības iedala divās galvenajās grupās, proti:

1. vārstuļu stenoze - asins plūsmas zonas sašaurināšanās.
2. vārstuļa nepietiekamība - nepietiekama vārstuļa noslēgšanās ar asins atpakaļplūsmu.

Tabulā parādīts vārstuļu slimību sadalījums.

Atsevišķus vārstuļu defektus diferencē arī pēc bojājuma formas un konkrētā skartā vārstuļa.

Tabulā uzskaitītas atsevišķas vārstuļu slimības

Kopsavilkums:

Kad vārsts sašaurinās, sirdij jāpārvar lielāks spiediens, lai izspiestu asinis no sirds nodalījumiem. Sirds muskulis pārpūlas. Pieaugot slodzei, sirds muskulis sabiezē (hipertrofējas).

Vārstuļa neaizvēršanās izraisa daļēju asins atpakaļplūsmu. Atgriezušās asinis palielina asins daudzumu sirdī vai plaušās. Asins uzkrājas (stagnē).

Sirdij ir jāsūknē no ķermeņa nākošās asinis, kā arī asinis, kas atpakaļplūsmas rezultātā uzkrājas sirdī. Šāda situācija palielina prasības sirds muskulim, izraisot tā paplašināšanos (dilatāciju).

+

Apritē nonāk mazāk asiņu.

Ilgstoši palielināta slodze iztukšo sirds kompensējošās spējas. Tā vairs nespēj pielāgoties augstajām prasībām. Sākotnēji šī problēma rodas fiziskas slodzes laikā, bet vēlāk arī miera stāvoklī.

Sirds pavājinās = funkcionāli nespēj darboties.

Vairumā gadījumu šie divi vārstuļu defekti rodas kopā kā kombinēts defekts. Var būt bojāts viens vai vairāki vārstuļi.

Īpašs vārstuļu defekta veids ir atēzija. Atēzija = nepareiza vārstuļa attīstība vai tā neesamība.

Sirds vārstuļu slimību cēloņi ir dažādi.

Bērniem atklājas iedzimti defekti un defekti. Piemēram, iemesls ir iedzimta un ģenētiski noteikta saistaudu nepilnvērtība.

Otrā grupa ir iegūtie defekti, kas rodas cilvēka dzīves laikā.

Ar vecumu un vecumu saistītas deģeneratīvas izmaiņas, kas rodas nolietojuma un išēmijas (nepietiekamas izkrišanas) rezultātā.

To veicinošie riska faktori ir koronārā sirds slimība, sirdslēkme vai augsts asinsspiediens.

Problēma ir arī sirds dobuma izmēra izmaiņas, kad ģeometriskas disproporcijas nelabvēlīgi ietekmē vārstuļa darbību. Tā tas ir, piemēram, kardiomiopātijas gadījumā.

Mūsdienās noteicošā loma ir deģeneratīvajam procesam, kad kalcija nogulsnēšanās un fibrotizācija pasliktina vārstuļu funkcionālās īpašības.

Tomēr vārstuļu slimībām var būt arī citi cēloņi.

Vārstuļu defektu cēloņu kopsavilkums:

• iedzimti defekti un kroplības
• deģeneratīvas izmaiņas un kalcija nogulsnēšanās un vārstuļu fibrotizācija
• iekaisuma slimības
  • reimatiskais drudzis
  • endokardīts - sirds iekšējās gļotādas un līdz ar to arī vārstuļu iekaisums
    • bakteriāls endokardīts
• reimatoīdais artrīts
• sistēmiskas, autoimūnas un reimatiskas slimības
  • locītavu iekaisums, mugurkauls
    • ankilozējošais spondilīts - Behtereva slimība, aksiālais spondilartrīts
  • zarnu iekaisuma slimības, piemēram, čūlainais kolīts.
  • sistēmiskā vilkēde
• Marfāna sindroms
• krūškurvja traumas
• aortas disekcija
• mixoma un sirds audzēji

Riska faktori, kas var izraisīt problēmu:

• Augsts vecums
• iepriekšējas un neārstētas infekcijas, īpaši elpceļu un mandeļu infekcijas.
• sirds slimības, piemēram, koronāro artēriju slimība
  • sirds mazspēja
  • miokarda infarkts
  • sirds paplašināšanās un kardiomiopātija
• augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis
• diabēts
• citas vielmaiņas slimības
• staru terapija krūškurvja zonā
• smēķēšana
• aptaukošanās
• fiziskās aktivitātes trūkums
• ģimenes slogs
• iedzimti sirds defekti
• seksuāli transmisīvās slimības

Ja rodas sirds vārstuļu slimība, ir galvenie simptomi. Tie ir nogurums, elpas trūkums un sāpes krūtīs. Šie trīs simptomi var arī papildināt citus.

Simptomi, kas rodas ar vārstuļu defektiem, ir šādi:

1. nogurums
2. elpas trūkums, īpaši aktivitātes laikā
3. sāpes krūtīs
4. sirdsklauves, ko novērtē ārsts, klausoties sirdi ar fonendoskopa palīdzību
5. sirdsklauves, sirdsklauves sajūta, sirds ritma traucējumi.
6. reibonis
7. ģībonis, ģībonis, ģībonis, sabrukums, īslaicīga samaņas zudums
8. biežas galvassāpes
9. ekstremitāšu pietūkums

Sirds trokšņi var liecināt par sirds vārstuļu slimībām, bet...

Širmuļi parādās arī bērniem, jauniešiem, sportistiem vai grūtniecēm. Tas ir nesmags šņākšana, kas nav slimības simptoms.

Tabulā parādīti tipiski simptomi atkarībā no slimības formas.

Vārstuļu slimību gadījumā pastāv risks, ka sirdī var veidoties asins recekļi. Šie recekļi var atdalīties. Pēc tam tie kā embolija nonāk asinsvados.

Nopietna komplikācija ir insults.

Augsts risks vēlākā stadijā rodas aritmijas vai sirdsdarbības apstāšanās un nāves dēļ.

Diagnostikā galvenā metode vārstuļu defektu noteikšanai ir klausīšanās pārbaude.

Ārsts var izmantot fonendoskopu, lai noteiktu iespējamo problēmu pēc sirds trokšņa atrašanās vietas un rakstura.

Sirds trokšņus visbiežāk izraisa vārstuļu slimības.

Miokarda kontrakcijai un vārstuļa aizvēršanai ir raksturīga skaņa. Ja vārsts sašaurinās vai kļūst nepietiekami piepūsts, asins plūsmas izmaiņas ir dzirdamas kā čuksti.

Pēc tam tiek novērtēts sistoliskais vai diastoliskais šņukurs. To nosaka pēc tā intensitātes, sākot no vājākās 1 līdz spēcīgākajai 6.

Novērtē arī citas trokšņa īpašības.

Nekaitīgs šņākšana

Bieži sastopams bērniem un izzūd pieaugušā vecumā.

Tas ir troksnis, ko rada asins plūsma, berzējoties pret sirds un asinsvadu sieniņām. Tas ir sistoliskais šņākšana (kad sirds muskulis saraujas), un tā intensitāte ir zema.

Pediatrs to var labi atšķirt no patoloģiskiem trokšņiem.

Tas sastopams aptuveni 80 % bērnu.

Ir aprakstīti vairāki neintensīvu trokšņu veidi.

Šaubu gadījumā, protams, tiek veikti izmeklējumi, lai izslēgtu slimību.

Cita diagnostika

Pēc tam tiek ņemta anamnēze un veikta fizikālā izmeklēšana. Papildus tiek veikts krūškurvja rentgens, EKG, ECHO, iespējams, katetrizācijas izmeklējums, magnētiskā rezonanse vai stresa tests.

Slimības gaita ir atkarīga no vārstuļa bojājuma pakāpes. Jo lielāka tā pakāpe, jo smagāki ir simptomi.

Dažos gadījumos sākumā var nebūt nekādu problēmu. Slimība tiek raksturota kā asimptomātiska.

Laika gaitā rodas nogurums, pastiprināts izsīkums, galvassāpes, reibonis vai ģībonis, kas ir nepietiekamas smadzeņu apgādes ar asinīm simptomi.

Fiziskas aktivitātes izraisa izteiktu vājumu, reiboni, atkārtotu ģīboni, elpas trūkumu vai sāpes krūtīs.

Sirds var kompensēt šos defektus tikai tik ilgi. Pielāgošanās ir ierobežota. To ietekmē slimības veids un sākuma ātrums.

Sirds labā puse ir vājāka salīdzinājumā ar kreiso. Tā agrāk sabojājas. Ja sabojājas kreisais sirds kambara sirds, tuvākajā laikā var būt saistīta ar labās sirds mazspēju.

Pēc tam mazspēja izpaudīsies kā plaušu vai ekstremitāšu pietūkums. Fiziskas slodzes nepanesība, apgrūtināta elpošana un citi simptomi.