Kvinoja, tās sagatavošana un ietekme uz mūsu veselību? Šeit ir mūsu recepte.
Kvinoja ir veselīga uztura dārgums, tā sniedz mums daudz labvēlīgu vielu. Tā ir piemērota arī cilvēkiem ar celiakiju, pat tiem, kas ir alerģiski pret soju. Tā ir arī ļoti viegli kombinējama ar dažādām sastāvdaļām. To var izmantot kā galveno sastāvdaļu, maltītes sastāvdaļu vai piedevu. Tā ir piemērota arī jebkurā diennakts laikā - brokastīs, pusdienās vai vakariņās.
Raksta saturs
Grūtības | Zema |
Sagatavošana | 70 minūtes |
Porcijas | aptuveni 4 porcijas |
Kvinojai noteikti jābūt ikviena uztura sastāvdaļai. Tā ir ne tikai lieliski sātīga, bet arī palīdz mūsu organismam tikt galā ar stresu, jo ir ļoti bagāta ar uzturvielām.
Tās izcelsme ir Dienvidamerikā, kur to audzēja senie acteki un inki, kas to uzskatīja par svētu un jau zināja tās labvēlīgo ietekmi uz veselību.
Tas ir viens no nedaudzajiem augiem, kas satur visas mūsu organismam nepieciešamās neaizstājamās taukskābes. Turklāt tas ir viegli sagremojams un satur minimālu daudzumu tauku.
Var teikt, ka tas ir superēdiens.
Ne velti to uzskata par vienu no efektīvākajiem ieročiem pret badu pasaulē.
Lai gan tā var atgādināt graudaugus, tā ir arī pseido graudaugi. Tā ir piemērota arī celiakijas slimniekiem un diabēta slimniekiem. Patiesībā to audzē un izmanto tāpat, bet botāniski tā nav viena no tām.
Ir pat trīs galvenie kvinojas veidi, proti, baltā, sarkanā un melnā. Tomēr ir vairāk nekā simts dažādu šķirņu. Tās atšķiras pēc garšas un sastāva, bet tikai minimāli.
Piemēram, baltā ir bagātāka ar šķiedrvielām un labāka gremošanas traucējumu gadījumā. Tā ir arī labāka ātrai tauku dedzināšanai un tai ir nedaudz riekstu garša.
Sarkanajā ir vairāk olbaltumvielu un ogļhidrātu. Lielāks tauku saturs padara to noderīgu ātrai enerģijas ieguvei, spēka un izturības uzlabošanai, un tā ir piemērota sportistiem. Garša ir izteiktāka un kraukšķīga.
Melnais ir piemērotāks stresa gadījumā, garastāvokļa uzlabošanai un depresijas mazināšanai. Tam piemīt arī pretiekaisuma iedarbība un nedaudz zemes garša.
Tomēr visu trīs veidu sastāvs ir ļoti līdzīgs, jo satur lielu daudzumu aminoskābju, olbaltumvielu un šķiedrvielu.
No vitamīniem un minerālvielām tā satur A, B1, B2, B3, B6, B8, B9, C un E, magniju, fosforu, mangānu, medu, selēnu, kalciju, cinku un dzelzi.
Visas šīs vielas padara to par lielisku palīglīdzekli asinsspiediena un stresa mazināšanai. Pateicoties triptofāna saturam, tā veicina kvalitatīvu miegu, laimes hormona veidošanos un uzlabo garastāvokli.
Kalcijs veicina kaulu veselību un izturību. Tāpat kā olbaltumvielas, kas ietekmē arī sirds veselību. Tas palīdz arī diabēta gadījumā un kopā ar dzelzi - anēmijas gadījumā.
Tā satur arī antioksidantus, kas cīnās pret kaitīgajām vielām organismā. Tie ir antidepresanti, antibakteriāli un arī palīdz cīnīties ar vīrusiem un vēzi mūsu organismā.
Pateicoties kvinojā esošajām šķiedrvielām, mums ir labāka un labāka gremošana. Tā arī atbrīvo mūs no kaitīgām vielām gremošanas traktā, kur tā darbojas kā iedomāta slota, kas visu iztīra.
Tās neitrālā garša padara to piemērotu gan saldiem, gan sāļiem ēdieniem. Tā ir ļoti universāla, tāpēc to var izmantot kā galveno sastāvdaļu ēdienu pagatavošanā.
To var pagatavot arī kā piedevu galvenajiem ēdieniem. To var pagatavot arī kā saldu desertu pudiņa vai cepta pīrāga veidā.
Kas nepieciešams, lai pagatavotu kvinoju?
- 250 g kvinojas
- 550 ml ūdens vai buljona
- olīveļļa
- jūras vai rozā sāls un baziliks pēc garšas
Kvinoja recepte
1. Svarīgākais ir rūpīgi noskalot kvinoju zem tekoša ūdens un nomazgāt ar rokām.
2. Nosusinātu un rūpīgi noskalotu kvinoju vāra ūdenī vai buljonā. Atkarībā no sugas tas var aizņemt 10 līdz 20 minūtes.
Kad kvinoja ir izvārīta, kamēr atlikušais ūdens vēl iztvaiko, to samaisa. Uz plīts to vāra uz plīts, pārklātu, vēl 10 minūtes. Tā būs mīkstāka un garšīgāka.
3. Pēc vārīšanas pārkaisa ar olīveļļu, pārkaisa ar baziliku un sāli pēc garšas.
Šādi pagatavotu kvinoju var pasniegt kā piedevu pie pamatēdiena vai, piemēram, kā pamatu risoto.
Izbaudiet!
Neaizmirstiet izmēģināt arī citas mūsu veselīgās receptes: