Nepatiku pret ēdienu: tai ir dažādi cēloņi, kurus jūs zināt?

Nevēlēšanās ēst jeb atteikšanās ēst ir saistīta ar vairākiem cēloņiem. Tas var būt gan slimības simptoms, gan īslaicīgs stāvoklis. Ja cilvēkam ir, piemēram, kuņģa darbības traucējumi, atteikšanās ēst un apetītes trūkums ir saprotams.

Ar sliktu dūšu ir saistīta arī slikta dūša, kas neļauj uzņemt pārtiku. Arī aizcietējumu gadījumā vēderā ir pilnuma sajūta, tāpēc cilvēks nevar uzņemt vairāk pārtikas.

Anoreksija un bulīmija

Apetītes zudums ir arī dažu slimību un ēšanas traucējumu, piemēram, anoreksijas un bulīmijas, simptoms.

Anoreksija ir psiholoģisks traucējums, t. i., ēšanas traucējumi. Tā ir psihiska slimība, ko raksturo pastāvīgas pūles zaudēt svaru. Persona vai nu cenšas ierobežot pārtikas uzņemšanu, vai arī cenšas zaudēt svaru, veicot pārmērīgus vingrinājumus un pārslogojot organismu.

Ļoti bieži papildus pārtikas atteikšanai un ēstgribas trūkumam simptomi ir arī svara zudums, neapmierinātība, nervozitāte, nemiers un, samazinoties pārtikas uzņemšanai, arī citi simptomi, kas liecina par uzturvielu trūkumu organismā.

Pārēšanās var rasties arī bulīmijas gadījumā. Tas ir retāk sastopams. Lai gan arī šis psiholoģiskais traucējums ir ēšanas traucējums, tam vairāk raksturīgas ēšanas fāzes, kam seko pārēšanās.

Šajā gadījumā tieši fāzē pēc vemšanas izraisīšanas rodas negausība. Dažreiz bulīmija un anoreksija apvienojas un rodas vienlaikus.

Nepatiku pret ēdienu bērniem

Maziem bērniem ēstgribas trūkums bieži vien ir saistīts ar sāpēm vēderā. Taču tas var būt saistīts arī ar citām problēmām, piemēram, zobu sāpēm. Tas rodas ar iekaisumu vai problēmām mutes dobumā.

Bieži sastopamas elpošanas ceļu slimības arī var izraisīt ēstgribas samazināšanos. Tā var rasties augšējo elpceļu infekciju gadījumā, kā arī tonsilīta gadījumā, kad ir sāpes kaklā un kaklā. Sāpes pastiprinās, ja norij.

Bērni ir īpaši jutīgi pret izmaiņām organismā. Pat ķermeņa temperatūras paaugstināšanās var izraisīt bērna reakciju ar apetītes trūkumu. Atsakoties no ēdiena, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Tas novērš dehidratāciju.

Bērniem ir grūtāk noteikt šos cēloņus, īpaši maziem bērniem. Mazākie bērni vēl nespēj precīzi aprakstīt visas pazīmes un simptomus. Šādā gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta.

Citi ēstgribas trūkuma cēloņi

Bieži vien aiz vēža ir dabiski samazināta apetīte. Šajā gadījumā skartā persona var nejust riebumu pret ēdienu, bet gan apetītes trūkumu, lai gan ēdiens viņam vai viņai nešķiet pretīgs. Ar to saistās arī vājums un nogurums.

Pat dažu nervu sistēmas slimību gadījumā skartajiem (galvenokārt gados vecākiem) cilvēkiem var novērot neēdienu, piemēram, Alcheimera slimības, demences vai Parkinsona slimības gadījumā.

Nefropātija grūtniecības laikā

Grūtniecēm nevēlēšanās ēst rodas galvenokārt sliktu dūšu periodos. Svarīga ir diētas maiņa. Tikpat svarīga ir porciju sadalīšana mazākās, bet biežākās porcijās dienas laikā.

Apetīte var būt viens no grūtniecības simptomiem.

Daži apetītes trūkuma cēloņi:

• ēšanas traucējumi, anoreksija un bulīmija.
• akūti, bet galvenokārt hroniski iekaisumi un infekcijas
• septiskas saslimšanas
• paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis
• sāpes
• audzēji
• gremošanas sistēmas slimības
• aknu mazspēja
• nieru slimības
• sirds un asinsvadu slimības
• neiroloģiskas slimības
• autoimūnās slimības
• pēcoperācijas stāvokļi
• vecāks vecums
• slikti ēšanas paradumi bērniem
• stress
• medikamenti, jo īpaši, ja to ir daudz, polipragmātija
• grūtniecība
• alkoholisms

Kopumā ir jādomā par iespējamiem iemesliem, kāpēc cilvēks negrib ēst, kāpēc viņam nepatīk ēst. Aiz apetītes trūkuma pieaugušajiem, bet arī bērniem var būt vairākas slimības. Tas ir iemesls, lai apmeklētu ārstu.