Trauksme: hroniskas trauksmes simptomi, panikas lēkmes? Kā no tām atbrīvoties?

Kas ir trauksme vai trauksmes traucējumi? Kādi ir to veidi, cēloņi un simptomi? Kā no tiem atbrīvoties?

Trauksme ir emocionāls stāvoklis, kas izpaužas ar nevēlamiem garīgiem un fiziskiem simptomiem. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 20-25 % iedzīvotāju dzīves laikā izjūt trauksmi.

Rakstā uzzināsiet, kāda ir atšķirība starp normālu trauksmi un slimīgu trauksmi, trauksmes veidus, cēloņus, diagnostiku, ārstēšanu, meditāciju un daudz citas interesantas informācijas.

Kas ir trauksme?

Trauksme ir nepatīkams emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar negatīvu garīgu un bieži vien arī fizisku stāvokli. Trauksmes intensitāte ir dažāda un galvenokārt atkarīga no tās cēloņa. Tā var svārstīties no viegla iekšēja satraukuma, satraukuma stāvokļa līdz trauksmes panikas stāvoklim.

Trauksme galvenokārt izpauž baiļu un baiļu sajūtu.

Trauksmes traucējumi tiek diagnosticēti aizvien biežāk un aizvien biežāk ietekmē parastu cilvēku dzīvi. To biežāka sastopamība galvenokārt ir saistīta ar spēcīgu emocionālo spriedzi un ikdienas dzīvē bieži sastopamo stresu.

Parastas bailes ir tikai emocionāla reakcija uz esošo situāciju, bet trauksmes traucējumi izpaužas spēcīgā psiholoģiskā un fiziskā formā.

Tiem ir raksturīgs nogurums, galvassāpes, sasprindzinājums krūtīs, vēdera sasprindzinājums vai slikta dūša, kā arī citi simptomi. Smagākām trauksmes formām var būt reibonis vai audiovizuālas halucinācijas.

Trauksme ir emocionāla izpausme, kas ir līdzīga bailēm un saistīta ar nenovēršamiem iespējamiem notikumiem un situācijām. Trauksme ietver gan emocionālo, gan fizisko simptomu sfēru.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem 20-25 % iedzīvotāju kādā dzīves posmā izjūt zināmu trauksmi. Trauksme galvenokārt rodas pusaudžu vecumā un vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Tā var rasties arī bērnībā, vecumdienās vai grūtniecības laikā.

Trauksmes traucējumi galvenokārt rodas negatīvu un potenciāli negatīvu situāciju kontekstā. Trauksmes traucējumi var būt saistīti ar fizisku organisku slimību vai būt psiholoģiskas slimības(depresijas, bipolāru traucējumu, atkarības u. c.) sastāvdaļa.

Normāla trauksme vai slimīga trauksme?

Galvenā atšķirība starp "normālu" trauksmi un slimīgu trauksmi ir tās intensitāte, apjoms, izpausmes un cēlonis.

Parastā trauksme un baiļu sajūta ilgst īsu laiku. To izraisa noteikti reāli dzīves momenti un situācijas, no kurām mēs dabiski baidāmies. Tas ir īslaicīgs stāvoklis, kas īsā laikā pāriet.

Tomēr slimīga trauksme ir hroniska. Negatīvās sajūtas atkārtojas un atgriežas.

Baiļu un bažu sajūta bieži ir iracionāla, tā rodas bez objektīva iemesla. Arī reakcija uz reāliem negatīviem stimuliem ir paaugstināta.

Bieži vien slimīga trauksme traucē ikdienas dzīvi. Tā rada iekšēju diskomfortu un nemieru.

Trauksmes traucējumi var būt tik intensīvi, ka tie traucē ģimenes, sabiedrisko un darba dzīvi.

Kad vērsties pie speciālista?

Ja bieži izjūtat bailes, satraukumu un skumjas sajūtu pat ikdienas situācijās, ieteicams meklēt profesionālu palīdzību. Trauksme izpaužas kā miega grūtības, nogurums, libido, gremošanas un ēšanas problēmas.

Tāpat kā cilvēkam ir jārūpējas par savu fizisko veselību, viņam ir jārūpējas arī par savu garīgo veselību.

Ja jūsu domāšana, bailes un nespēja normāli funkcionēt jūs ierobežo un saista, ir nepieciešams vērsties pie profesionāļa. Ar profesionāli mēs domājam psihiatru, iespējams, psihologu vai psihoterapeitu.

Trauksmes cēloņi

Īslaicīga rakstura trauksmi izraisa reāls vai potenciāls negatīvs stimuls. Trauksmes traucējumus izraisa bioloģisko, psiholoģisko un ārējo faktoru kombinācija.

Bieži vien traucējumu izraisītājs ir paaugstināts spiediens un stress.

Savu lomu spēlē arī ģenētiskās noslieces. Trauksmes lēkmes biežāk sastopamas personām, kas dzimušas vecākiem, kuriem ir attīstījušies konkrēti trauksmes vai psihiski traucējumi. Tomēr tas nav noteikums.

No bioloģiskā viedokļa tās ir izmaiņas smadzeņu ķīmijā, jo īpaši hormona serotonīna (laimes hormona) un citu neirotransmiteru līmeņa nelīdzsvarotība nervu sistēmā.

Ar ārējo faktoru mēs saprotam ārējo vidi, kurā indivīds darbojas. Kā piemēru var minēt cilvēkus, kuri uzauguši kopā ar vecākiem, kas sirgst ar trauksmes traucējumiem vai citu psihiatrisku diagnozi. Īpaši spēcīgi cilvēks tiek ietekmēts bērnībā un pusaudža gados.

Trauksmes traucējumu etioloģijas (rašanās) piemēri:

• Ģenētiskā predispozīcija
• Citas saistītās slimības
• negatīvi uzvedības modeļi bērnībā
• Pārmērīga stresa iedarbība
• Fobijas

Trauksmes traucējumu veidi

Ir daudz trauksmes traucējumu veidu un tipu. Katram no tiem ir specifiska etioloģija un pavadošie simptomi.

Atsevišķu trauksmes traucējumu diagnosticēšana var būt sarežģīta. Tālāk uzskaitīti vairāki dažādi veidi.

Panikas trauksmes traucējumi Raksturo pēkšņas panikas lēkmes, stresu un nervozitāti. Tā ir spēcīgu baiļu lēkme. To pavada tādi fiziski simptomi kā aizdusa, trīce, pārmērīga svīšana, sāpes krūtīs vai vispārēja slikta dūša un reibonis.

Ģeneralizētus trauksmes traucējumus galvenokārt raksturo pārmērīgas bažas par ikdienas un nopietnākām problēmām (veselība, darbs, attiecības, plāni un darbības). Trauksmi var izraisīt potenciāli draudi.

Sociālās trauksmes traucējumi ir bailes no sociālām situācijām, jo īpaši no tādām, kas var būt potenciāli mulsinošas, satraucošas vai nepiemērotas. Persona izjūt bailes no sociālās saskarsmes un situācijām, kurās uz viņu tiks pievērsta uzmanība.

Obsesīvi kompulsīvi traucējumi izraisa atkārtotas uzmācīgas un relatīvi nevēlamas domas. Šīs bailes var attiekties, piemēram, uz personīgo higiēnu, kārtību, tīrību un veselību.

Posttraumatiskā stresa traucējumus izraisa negatīva notikuma sekas. Tas var izraisīt psiholoģiskas un fiziskas grūtības ar lietām un situācijām, kas saistītas ar traumatisko pieredzi.

Fobiju raksturo baiļu izjūta un izvairīšanās no noteiktiem objektiem vai situācijām. Tomēr bailes un bailes ir pārmērīgas un bieži neatbilst riskiem un reālām briesmām.

Citas slimības izraisīti trauksmes traucējumi var būt citas somatiskas slimības sekas vai daļa no tās.

Trauksmes simptomi un izpausmes

Specifiskie klīniskie simptomi ir atkarīgi no trauksmes veida un, iespējams, trauksmes traucējumu veida.

Tomēr kopumā tie ietver skumju sajūtu, iekšējo nemieru un satraukumu.

Biežākie psihosomatiskie (prāta un ķermeņa) simptomi ir sasprindzinājuma sajūta krūtīs, noguruma sajūta un pārmērīgs nogurums.

Iespējamie psihiskie simptomi:

• Enerģijas un motivācijas trūkums
• Skumju un bezcerības sajūta.
• iekšējs apjukums un pretrunas
• Uztraukums un baiļu sajūta
• Enerģijas trūkuma sajūta
• Spriedzes sajūta krūtīs
• nevēlēšanās iesaistīties parastās darbībās
• aizkaitināmība un garastāvokļa svārstības

Iespējamie fiziskie simptomi:

• Pastiprināts nogurums un izsīkums
• Enerģijas un spēka trūkums
• Pārmērīga svīšana un auksts sviedrs
• Paātrināts sirdsdarbības ritms
• sāpes krūtīs (spiediens)
• Paātrināta elpošana
• Miega kvalitātes izmaiņas/pasliktināšanās
• Neskaidrība
• Apetītes izmaiņas/pasliktināšanās
• Aizcietējums un gremošanas problēmas
• libido samazināšanās

Trauksmes diagnostika un ārstēšana

Psiholoģisko diagnožu un traucējumu diagnosticēšana ir diezgan sarežģīta.

Kad sākat just, ka jums vajadzētu pārrunāt savas trauksmes problēmas ar speciālistu, dariet to.

Jums ir jāmeklē psihologs vai psihiatrs. Labāk ir savlaicīgi noķert jebkuru fiziskās un garīgās veselības problēmu un rūpēties par profilaksi.

Ārsts vispirms veiks dažādus izmeklējumus. Viņš izslēgs fiziskās veselības problēmas, kas varētu būt psiholoģisko simptomu cēlonis. Trauksmes traucējumu diagnosticēšana tiek veikta psihiatra kabinetā.

Profesionāla speciālista palīdzība un garīgās veselības aprūpe kļūst arvien pieprasītāka.

Ārstēšanas mērķis ir novērst izraisošo cēloni un likvidēt klīniskos simptomus.

Precīzs terapijas veids ir atkarīgs no trauksmes etioloģijas, tās kvantitātes, kvalitātes utt.

Trauksmes ārstēšana ietver farmakoloģisko ārstēšanu (psihofarmaceitiskie līdzekļi), psihoterapiju un galvenokārt pašattīstību (izglītība, relaksācijas tehnikas u. c.).

• Farmakoloģiskā ārstēšana
• Psihoterapija
• Pašattīstība

Medikamenti palīdz mazināt trauksmes simptomus, līdzsvarojot ķīmiskās vielas un procesus smadzenēs. Bieži izrakstītie medikamenti ir antidepresanti, anksiolītiskie līdzekļi un beta blokatori.

Benzodiazepīni ir akūtas trauksmes gadījumā izvēlēto zāļu grupa. 30 līdz 60 minūšu laikā tie ir efektīvi.

Vispārējais princips, lietojot psihofarmaceitiskos līdzekļus, ir sākt ar mazām devām un, ja nepieciešams, devu pakāpeniski palielināt. Tas galvenokārt saistīts ar pacientu paaugstināto jutību pret šo zāļu blakusparādībām.

Terapija jeb psihoterapija ir profesionālu konsultāciju veids, kas palīdz izprast un pārvaldīt trauksmes stāvokļus. Tā palīdz novērst trauksmes stāvokļu apjomu un intensitāti nākotnē.

Psihoterapeitiskās ārstēšanas galvenais uzdevums ir mēģināt mainīt uzvedību, mainot domāšanu. Piemēram, psihoterapija notiek relaksētu sarunu, vadītas meditācijas, spēļu un citu paņēmienu veidā.

Pašattīstība attiecas uz dabiskām praksēm, kas cilvēkam, kurš cieš no trauksmes, būtu regulāri jāveic. Tās galvenokārt ir meditācijas un relaksācijas tehnikas, kuru mērķis ir nomierināt indivīda ķermeni un prātu. Kā piemērus var minēt autogēno treniņu, dziļo relaksāciju, vadītu meditāciju u. c. Speciālists var palīdzēt izvēlēties piemērotu tehniku.

Pareizi relaksējoties, notiek dziļa spriedzes atbrīvošanās fiziskā un garīgā līmenī. Meditācija palīdz atjaunot līdzsvaru organismā un pēc tam izraisa enerģētisku stāvokli turpmākai darbībai.

Psiholoģisko traucējumu ārstēšanā ietilpst arī tādas pamatlietas kā regulārs pilnvērtīgs uzturs, kas pilns ar vitamīniem, minerālvielām un olbaltumvielām. Ieteicams izslēgt vienkāršos cukurus. No otras puses, lieliski noder dārzeņu, augļu, šķiedrvielu un probiotiku lietošana uzturā.

Zarnu trakts (mikrobioms) un smadzenes (CNS) ir ļoti cieši saistīti.