Joga, zāles ķermenim un dvēselei: kā sākt? (Pamatvingrinājumi un pozīcijas)

Joga kā tāda ir filozofiski reliģiska kustība un meditācijas prakse, kuras pirmsākumi meklējami senajā Indijā.

Jogas fiziskie vingrinājumi, ko sauc par asanām, tiek izmantoti ķermeņa un prāta attīrīšanai.

Tā darbojas kā zāles ķermenim un prātam.

Joga kā indiešu filozofijas sistēma uzskata, ka svarīga ir ķermeņa un maņu orgānu pilnveidošana. Tāpēc meditācija tiek veikta, izmantojot fiziskos vingrinājumus. Šādā veidā tie papildina viens otru un savā ziņā pilnveido ķermeni un prātu.

Jogas vēsture

Saskaņā ar zināmajiem faktiem jogas pirmsākumi meklējami aptuveni 3500 gadus p.m.ē. To apstiprina izrakumi Indas baseinā. Tajā laikā tur tika atrasti artefakti, kuros attēloti jogas pozu figūras.

Tomēr pats jogas vecums nav precīzi zināms.

Eiropieši to atzina laikā, kad Indiju kolonizēja angļi un franči.

Jogas nozīme un mērķis

Ja vēlamies nopietni uztvert jogu, mums jāzina tās dziļākā nozīme.

Ir teikts, ka jogas mērķis ir atbrīvot dvēseli no matērijas. Ar matēriju jāsaprot cilvēka fiziskā būtība. Dvēsele ir jānoved līdz tīras apziņas stāvoklim.

Tā stiprina ķermeni un prātu, lai sasniegtu līdzsvarotu uzvedību un stingru personību.

Šķiet, ka jogai ir patiešām dziļa nozīme cilvēka ķermenim un dvēselei.

Jūs jautājat, kā to veikt?

Joga pārzina psihofizioloģijas jēdzienu.

Tās mērķis ir iemācīties paškontroli un uzlabot ķermeni un psihi.

Meditācija, askēze un fiziskie vingrinājumi ir galvenie līdzekļi ķermeņa un dvēseles uzlabošanai.

Kā sākt?
Joga un tās veidi
Pamatvingrinājumi
Joga un tās ietekme.

Joga dziedina. Kā sākt?

Tikai pieredzējis jogas skolotājs var nodrošināt, ka mēs pareizi praktizējam.

Tāpēc pats pirmais solis ir pierakstīties uz iesācēju kursu.

Mēs būsim speciālista uzraudzībā.

Vingrinājumu mērķis nav apgūt tos perfekti. Tas, protams, nāks ar laiku.

Galvenais veids, kā iegūt elastību, ir elpošana un pareiza prānas pārnese.

Prāna ir dzīvības enerģija. Tā izpaužas dažādās frekvencēs un dažādās formās. Viena no tām ir elpošana.

Jogas prakse tiek aplūkota holistiski. Ķermenis ir jāsaskaņo ar garu un dvēseli vienlaicīgi.

Šim nolūkam jogā izmanto vingrinājumu virkni, ko sauc par krijām. Tās ir gan statiskas, gan dinamiskas un mijas ar relaksācijas fāzēm.

Jogas praksē izmanto arī jogas palīglīdzekļus:

• siksnas
• spilveni
• krēsli
• jogas paklājiņi
• jogas paklājiņi
• dažādi rullīši vai riteņi utt.

Tie kalpo kā palīglīdzekļi, lai noturētos noteiktās pozās. Tie arī stabilizē ķermeni veselības problēmu gadījumā jogas terapijas laikā.

Jogas veidi

Ir vairāki jogas veidi, taču ne visi no tiem ir piemēroti iesācējiem.

Jebkurā gadījumā jebkurš jogas veids sākumā šķitīs nogurdinošs.

Aplūkosim tuvāk dažus no tiem.

Aštanga joga

Šis ir tieši tas jogas veids, kuru, iespējams, nebūtu ieteicams praktizēt pašā sākumā.

Tā sastāv no astoņiem vingrinājumu posmiem, kurus izveidojis indiešu filozofs Pataņdžali.

Fizisko vingrinājumu mērķis ir pareizi novirzīt enerģiju. Savukārt mentālās meditācijas mērķis ir panākt savas identitātes atzīšanu ar universālo apziņu.

Šajā tabulā ir uzskaitīti dažādi aštanga jogas posmi, to saturs un attiecīgie nosaukumi.

Spēka joga

Tā ir piemērota iesācējiem.

Tā satur vairāk fizisko nekā garīgo vingrinājumu. Tā koncentrējas uz fiziskās puses stiepšanu un rehabilitāciju.

Tā ir ļoti populāra cilvēku vidū.

Tā koncentrējas uz vingrinājumiem ar sava ķermeņa svaru.

Tā pozitīvi iedarbojas pret muguras sāpēm un palīdz novērst sliktus kustību paradumus.

Tā atbrīvo muskuļu un garīgo spriedzi, palielina enerģiju, fizisko spēku un elastību.

Hatha joga

Tā ir visizplatītākā rietumu pasaulē.

To galvenokārt izmanto fiziskās veselības attīstīšanai. Praktiski tā sastāv no pirmajiem pieciem aštanga jogas posmiem.

Tie sastāv no fiziskiem vingrinājumiem.

Šo vingrinājumu mērķis ir panākt harmoniju starp pretējiem ķermeņa spēkiem. Vispirms ķermenim jāatbrīvojas no traucējumiem, kas radušies sliktas dzīves un virspusējas elpošanas rezultātā.

Hatha jogā ir vieni no sarežģītākajiem vingrinājumiem, kas iedarbojas uz muskuļu un skeleta sistēmu, centrālo nervu sistēmu un iekšējiem orgāniem.

Sahadža joga

Tulkojumā tas nozīmē "dabiska savienošanās".

Šis jogas veids ir izplatīts vismaz 105 pasaules valstīs.

To izmanto gan medicīnā, gan mākslā.

Tā ir meditācijas tehnika, kurā tiek atmodināta kundalīni enerģija. Tas notiek jau pirmajā meditācijā.

Šī enerģija izpaužas uz galvas un rokām. Tā ir jūtama kā maigs, atvēsinošs vējš.

Savas iekšējās apziņas izzināšana jeb pašrealizācija ir tas, kas mums jārealizē Sahadža jogas prakses laikā.

Kundalinī joga

Šim jogas veidam ir ļoti liels pielietojums.

Tā darbojas, lai palielinātu Kundalinī spēku mūsu ķermenī. Šo enerģiju stimulē dažādas ķermeņa kustības un dažādu pozu kombinācijas.

Vingrinājumi ir piemēroti jebkurai vecuma grupai, cilvēkiem ar fiziskiem ierobežojumiem un cilvēkiem dažādos garīgos stāvokļos.

Tiek izmantoti dažādi elpošanas vingrinājumi, mantru skandēšana, meditācija, relaksācijas vingrinājumi un fiziskie vingrinājumi.

Ar šo jogas veidu rezultāti tiek sasniegti diezgan ātri.

Mērķis ir panākt saikni ar augstāko apziņu. Atslēgties no sava ego un iegūt spēju skatīties uz lietām ar distanci.

Jogas pamatvingrinājumi

Joga izmanto vingrinājumu virkni, ko sauc par krijām.

Tie sastāv no statiskiem vai dinamiskiem asanu vingrinājumiem. Tie tiek kombinēti ar fāzēm, kurās ķermenis un prāts ir pilnībā atslābis.

Asanas ir jogas prakses pamatelementi. To mērķis un nozīme ir ieņemt noteiktu ķermeņa stāvokli un kādu laiku justies tajā relaksēti.

Mums ir pazīstami šie asanu pamatveidi:

• noliekšanās
• noliekšanās
• klanīšanās
• rotācijas
• apgrieztā
• līdzsvars

Šie ir vingrinājumi, ar kuriem jogas praksē jāsaskaras visbiežāk.

Tadasana - kalnu

Stāvēt stāvus ar kājām kopā. Svars tiek vienmērīgi pārnests uz abām kājām. Iztaisnojot mugurkaulu, pievelciet sevi pie galvas. Elpošana ir mierīga un vienmērīga.

Adho Mukha Svanasana - uz leju vērsts suns

No guļus stāvokļa kā tradicionālajā atdures vingrinājumā pakāpeniski paceliet sēžamvietu uz augšu. Palieciet plaukstas un pēdas līdzeni uz paklājiņa.

Ja sākumā mums ir grūti iztaisnot kājas, varam turēt ceļgalus saliektus. Izstiepiet kājas pirkstus.

Paceliet rokas no zemes un izstiepiet muguru atpakaļ.

Šim vingrinājumam ir nomierinoša ietekme uz mūsu prātu. Tas ir saistīts ar galvas novietojumu zem sirds līmeņa.

Planks

Šo vingrinājumu sākam no uz leju vērsta suņa stāvokļa.

Taču šoreiz sēžamvietu turam vienā līnijā ar visu ķermeni.

No galvas līdz kājām.

Balstāmies uz izstieptām rokām un pirkstiem. Papēži pēc iespējas tuvāk viens otram, plaukstas vienādi.

Nostiprinām muguru un ievelkam vēderu.

Labākais vingrinājums, lai nostiprinātu visu ķermeni. Īpaši kodolu.

Uzziniet vairāk par to, kā izpildīt plank.

Urdhva Mukha Svanasana - uz augšu vērsts suns

Guļus uz vēdera ar seju uz leju. Atbalstiet rokas uz paklājiņa krūšu lejasdaļā, novietojiet visas plaukstas uz paklājiņa. Pakāpeniski ar tām izstumiet ķermeņa augšdaļu.

Nostājieties stāvoklī, kad ķermeņa apakšdaļa atrodas uz paklāja, bet ķermeņa augšdaļa ir gandrīz perpendikulāri paklājam. Rokas joprojām balstās uz paklāja.

Pakāpeniski paceliet augšstilbus un ceļgalus no paklāja. Ja varat to izdarīt, uz paklāja balstieties tikai ar pēdu ārējo daļu un plaukstām.

Utkatasana - krēsla pozīcija

Nostājieties uz paklājiņa stāvus, t. i., paceliet rokas augšup gar galvu. Pagrieziet plaukstas uz iekšu.

Lēnām, it kā sēdētu uz krēsla.

Bet tā nav.

Novietojam svaru uz papēžiem un cenšamies izstiept ķermeni uz augšu un uz priekšu.

Šis vingrinājums stiprina plecus, kājas un muguru.

Virabhadrasana - karotājs

Sākam stāvus, kājas ir apmēram plecu platumā.

Ar vienu kāju speram soli atpakaļ, balstoties uz tās pirkstgalu. Tad nedaudz nolaižamies, lai priekšējās pēdas augšstilbs būtu paralēli paklājam.

Nostājieties ar plaukstām pretī. Galva ir normālā stāvoklī, skatiens fiksēts priekšā.

Vēlāk varam mainīt kāju stāvokli.

Šis vingrinājums nomierinās mūsu prātu.

Vrksasana - koks

Pozu sākam stāvus.

Vienlaikus ar rokām cenšamies vienas kājas pēdu novietot tādā pozīcijā, lai tā balstītos uz otras kājas iekšējā augšstilba vai teļa.

Cik augstu?

Tas ir atkarīgs no mūsu lokanības.

Ir tikai viens nosacījums. pēda nedrīkst balstīties uz ceļa. Lai mēs to nesavainotu.

Vēlāk mēs varam mainīt pēdas stāvokli.

Rokas ir ķermeņa priekšā krūšu augstumā, un plaukstas balstās viena uz otras.

Mēs spiežamies uz stāvošo kāju un velkamies uz augšu.

Stiprinām apakšējo ekstremitāšu muskuļus un cīpslas.

Trikonasana - trīsstūris

Stāvam stāvus. Izstiepjamies attālumā, kas lielāks par plecu platumu. Vienas kājas pēda ir izlocīta, otra paliek līdzena.

Pacelieties augšup, t. i., paceliet abas rokas līdz horizontālam stāvoklim.

Stabilizējieties ar kājām, stingri balstoties uz zemes. Lēnām sāņus sānos ar visu torsu, rokas sakrustotas, sānos virzienā uz kāju, kuras pēda ir vērsta uz āru.

Visu laiku kājas ir izstieptas.

Mēģiniet pieskarties potītei vai jogas palīglīdzeklim. Ja tas neizdodas, varat izmantot vienkārši tabureti.

Vēlāk varam nomainīt puses.

Šajā pozīcijā mēs vingrinām ķermeņa līdzsvaru un muguras un iekšējo augšstilbu daļu.

Setu bandha sarvangasana - tilts

Guļus uz muguras. Salieciet kājas ceļgalos tā, lai apakšstilbi būtu perpendikulāri paklājam.

Pēdas ir plecu platumā. To visa virsma pieskaras zemei. Rokas novietojiet blakus ķermenim.

Noliecieties uz pleciem un lēnām paceliet iegurni no zemes pēc iespējas augstāk. Varat savilkt rokas zem rumpja.

Šī pozīcija palīdz pie garīgām problēmām un uzlabo gremošanu.

Šajā rakstā uzzināsiet vairāk par depresiju.

Savasana - līķa poza

Mēs ieņemam pozu, guļot uz muguras. Kājas ir nedaudz izstieptas. Pēdas ir atslābinātas, rokas pagrieztas plaukstām uz augšu.
Mēs aizveram acis un cenšamies sajust visu ķermeni. Sākam no apakšas uz augšu.

Joga un tās ietekme

Jogai ir labvēlīga iedarbība, īpaši pret psihogēnām slimībām.

Mēs paši varam pat nepamanīt, ka ir kādas slimības.

Tās izraisa mūsu sliktā attieksme pret dzīvi un apkārtējām lietām. Piemēram, negatīva domāšana, stresa situācijas, disharmonija savstarpējās attiecībās.

Praktizējot jogu, mēs varam novērst vai novērst šos traucējumus.

Dažādas ķermeņa pozas iedarbojas uz endokrīnajiem dziedzeriem. Tas veicina dažādu hormonu ražošanu.

Elpošanas vingrinājumi labvēlīgi ietekmē visu sirds un asinsvadu sistēmu un vielmaiņu.

Jogas ietekme:

• Labvēlīga ietekme uz veselību
• koncentrēšanās spējas attīstīšana
• palīdz iegūt pārliecību par sevi
• uztur fizisko un garīgo integritāti
• uztur ikdienas aktivitātes harmonijā
• palīdz pārvarēt atkarības, ieradumus un pieķeršanos.
• atvieglo pašrealizāciju

Lasiet arī rakstu par to, kā atbrīvoties no stresa.